Zeķes, šis"vispazīstamākais svešinieks", visi valkā zeķes, bet gandrīz neviens par to nerūpējas, un tas vienmēr ir uzskatīts par aksesuāru, kas ir nenozīmīgs un nepieņemams. Tomēr, salīdzinot ar citiem aksesuāriem, dažreiz tas liek jums justies tik neatdalāmam no tā. Īpaši aukstajā ziemā siltu zeķu pāris var sasildīt kājas. Jūs atklājat, ka labs zeķu pāris var sniegt jums tādu siltumu un laimi.
Pirms zeķēm, kuras mēs valkājam šodien, cilvēki ir lietojuši legingus plašā nozīmē. To var izsekot senajā Ēģiptē, kad ādas kāju siksnas un zeķēm līdzīgais tērps tika šūti ar kaņepju vai vilnas audumiem. Chausses zeķes parādījās krusta karu laikā, taču tās nebija paredzētas dāmām. Krustneši izmantoja tīra zīda audumus, lai izgatavotu izsmalcinātākas zeķes. Dāmas izdaiļoja savas potītes ar smalkiem apaviem, kas parādījās un pazuda zem skaistajiem svārkiem. Tolaik zeķes bija vīriešu patents. 1589. gadā Viljams Lī, Lielbritānijas Teoloģiskā semināra students, izgudroja mašīnu, kas šuj zeķes ar rokām, kas ir 6 reizes ātrāka nekā šūšana ar rokām. Šis ir šujmašīnas aizsācējs. Tajā pašā laikā dāmas sāka valkāt arī zeķes. Industrializēto zeķu ražošana sākās 1860. gadā. Zeķu ražošanas nozare vienmēr meklē jaunus materiālus, lai aizstātu trūcīgo un dārgo īsto zīdu. Jaukto dziju ražošana ir guvusi lielu panākumu zeķu ražošanas nozarē. 1928. gadā DuPont izstādīja pirmo neilona zeķu pāri, un Bayer laida klajā polipropilēna zeķes. 1940. gadā neilona zeķes ar augstu stobru radīja augstāko pārdošanas rekordu ASV vēsturē un sāka kļūt par parastu ikdienas vajadzībām.
Saskaņā ar seno materiālu pētījumiem primitīvākās zeķes parādījās Ķīnas Sja dinastijā, un tās sauc par"apavi" vai"footbag". Grāmatā"Han Feizi" ir ieraksts par" Wen Wang Fa Chong, lai Fenghuang (Huang) Drupas, zeķes sasietas, jo pašmezgls" ;. Tas attiecas uz Džou Veņa Vanga'. zeķu jostas atslābināšanu un viņa paša ar roku sasietu prievīti. . Redzams, ka zeķes šajā laika posmā ir parādījušās mūsu valsts augstākajā klasē, kļūstot par statusa simbolu.
Divu nedēļu laikā zeķes ir izgatavotas no termiski apstrādātas ādas un auduma, un turīgie un bagātie var valkāt zīda zeķes. Zeķu augstums parasti ir vairāk nekā viena pēda, un augšējā galā ir josta. Valkājot, izmantojiet jostu, lai pievilktu augšējo muti. Krāsa ir balta, bet upurēšanas laikā valkātās zeķes ir sarkanas. Izsmalcinātākajās zeķēs tiek izmantota vērpta dzija, un tās ir izšūtas ar rakstiem. Cjiņu un Haņu dinastijās bija paraža novilkt kurpes un zeķes. Mājā daudzi staigā uz galda. Tas attiecas ne tikai uz banketu darba dienās, bet arī uz Shangdian Chaohui. Tā ir privilēģija, ka var staigāt līdz pilij ar zobenu, un tikai daži cilvēki, piemēram, Sjao Sjans un Cao Cao Haņu dinastijā, izbaudīja šādu attieksmi.
Turklāt divi zīda saspraudes zeķu pāri, kas tika izrakti no Rietumu Hanas kapa Mawangdui Nr. 1 Čangšā, ir izgatavoti no vesela zīda drēbniekiem, uzšūtas uz kājas un muguras, un apakšdaļa ir bezšuvju. Uz zeķēm izmantotais zīds ir plānāks, un zeķēs izmantotais zīds ir biezāks. Zeķei aizmugurē ir atvērums, pie atvēruma piestiprināta prievīte. Prievīte ir izgatavota no vienkāršas dzijas. Zeķu cipari ir 23cm un 23,4cm, zeķu augstums 21cm un 22,5cm, galvas platums 10cm un 8cm, mutes platums 12,7cm un 12cm. Redzams, ka manā valstī zeķu šūšanas meistarībai ir vismaz divus tūkstošus gadu sena vēsture, daudz senāka nekā Eiropas valstīs, tātad Ķīna ir pelnīta zeķu aizsācēja.
Senās zeķes nav tik populāras kā tagad. Senos laikos turīgo ierēdņu un ierēdņu tiesības bija valkāt zeķes. Kā nabagi varēja atļauties valkāt zeķes no auduma? Mūsdienās zeķes ir visizplatītākā apģērba patēriņa prece, un ir pat mājiens"lēts" nicinājums vairuma cilvēku acīs. Patiešām, kā mazs apģērba aksesuārs, zeķes vienmēr šķiet tik neuzkrītošas, un cilvēkiem vienmēr ir tik viegli aizmirst par savu esamību. Tomēr bieži vien šajā pazemīgajā un aizmirstajā stūrītī dažos ikdienišķos žestos labas zeķes izstaro savu žilbinošāko gaismu, kas ir lieliski piemērota, lai novilktu apģērbu un parādītu jūsu gaumi detaļās.